Jānis Joņevs "Jelgava 94"
Vispirms paldies autoram par šo brīnišķīgo grāmatu. Vienkārši fantastiski! Es lasīju un lasīju, un man palika žēl, kad beidzu lasīt.
Man šajā grāmatā aizķēra trīs lietas. Pirmkārt, valoda. Autoram ir talants atrasts vārdus, lai stāstāmo padarītu smieklīgu tur, kur tas nemaz tāds nav. Tiešām iespaidīgi. Lai gan sākumā valoda šķita mazliet pārspīlēta, es pēc neilga laika pieradu, un izvēlētais izteiksmes veids likās ideāls. Tieši tā - ideāls.
Otrkārt, pats stāsts mani aizrāva dziļi personīgi. Lai gan es esmu mazliet par jaunu, lai atcerētos un būtu piedalījusies tieši tajos notikumos, kurus apraksta autors, es ļoti personīgi izjutu galvenā stāsta varoņa "ņemšanos ar andergraundu" - došanos uz koncertiem, īpaša apģērba nēsāšanu, ģitāras mācīšanos utt. Vienvārdsakot, visu to, ko var piedzīvot pusaudzis, kas ir ierauts andergraund mūzikā.
Treškārt, mani aizķēra stāsta beigas. Arī es tāpat kā stāsta galvenais varonis esmu attapusies savos 30 un mēdzu prātot - kā bija toreiz un kā ir tagad? Man gan ir jāsaka paldies saviem andergraunda gadiem, jo šobrīd lieku gulēt sava reiz matainā bērnus. :)
Vai es iesaku? Jā! It īpaši tiem, kam andergraunds nav bijis svešs.