Emīlija Lokhārta "Mēs bijām Meļi"
3. marts, 2017 pl. 21:59,
Nav komentāru
Teikšu uzreiz - lūk, šo es saucu par labu grāmatu! Man nav žēl ne mirkļa, ko es pavadīju, lasot šo aizraujošo stāstu. Te ir viss - gan laba valoda, gan interesants sižets, gan fantastiskas beigas. Patiesībā beigu dēļ vien ir vērts to izlasīt. Es tādu stāsta nobeigumu nebiju iedomājusies, un, jāsaka, ka bieži jau grāmatas vidū (nedod Dievs jau pirmajās lappusēs) var saprast, ar ko tas viss beigsies. Šoreiz tā nebija.
Pavisam nesen izlasīju kādas meitenes recenziju par šo grāmatu. Viņa esot gribējusi to izmest pa logu. Lūk, tik ļoti viņai tā esot nepatikusi. Beigas vispār esot tīrās šausmas. Goda vārds, es esmu pārsteigta, kā "Mēs bijām Meļi" var kādam nepatikt. Taču tā jau laikam ir ar visu - vienam kleita, otram meita.
Es to beidzu lasīt vēlu vakarā un vēl ilgi nespēju rimties. Pamostoties pirmā doma bija par grāmatu un tās fantastiskajām beigām. Tas taču ir rādītājs, vai ne?
Vai es iesaku? Jā! No visas sirds.